|
(Turpinājums.) Uz intervijas sākumu Jd: No kurienes jūsu nosaukums cēlies? ARTA: Lai to izstāsta Ozoliņš ar Maiju, es nebiju klāt tajā vēsturiskajā brīdī. OZOLIŅŠ: Tas bija pie lielā bērza, kas ir pie Maijas mājas stūra. ANTRA: Kā tas bija? Es nezinu! ARTA: Pareizi, viņa ar mums nav no paša sākuma, Antra pievienojās februārī. Tagad mums ir gads un mazliet pāri. OZOLIŅŠ: Lūk tā mēs vienreiz gājām uz mājām, arī Aiga bija līdzi, un nevarējām izdomāt kā ar tiem nosaukumiem būt. It kā tam vajadzēja būt angliski Maija bija iepazinusi Oskaru Vaildu, no viņa arī nosaukums. MAIJA: THE HOUSE OF POMEGRANATES. ARTA: No sākuma bija angliski, bet tagad ir latviski, kas man labāk patīk. Angliskais bija pārāk garš, cilvēki nevarēja saprast un izrunāt, nekam nederēja tas angliskais. Jd: Kā jūs tā izdomājāt ņemties? Vai esat ar muzikālo izglītību? ARTA: Trīs no mums ir beiguši mūzikas skolu: es, Ozoliņš un Aiga. Aiga to turpina jau profesionālākā līmenī. Es nezinu, Maijiņai laikam gribējās, nu pastāsti pati kā bija MAIJA: Spēlēju klavieres kādus 7 gadus, pēc tam sāku spēlēt ģitāru, un tad basu. ARTA: Es arī muzenē sāku ar klavierēm, un vēlāk sāku arī ar ģitāru. Tā lēnām tas sanāca. Man visu laiku gribējās kaut ko darīt ar mūziku. Pagāja tie deviņi gadi skolā ar klavierēm, un pēc tam bija savāda sajūta: vairs nav jāiet uz klavierēm, nav solfedžo Bet negribājās laist to visu pa vējam, jo man mūzika ļoti daudz ko nozīmē. Jd: Varbūt apnika spēlēt citu autoru darbus? ARTA: Jā, varbūt tieši tas, man pašai gribējās kaut ko savu, kaut gan sākumā man galvā neienāca, ka es pati varētu rakstīt savus gabalus, spēlēt, bet tas kaut kā baigi dabiski nāca Tā sanāca. Jd: Vai jums ir lieli mērķi, vismaz uzdevumi ko esat sev nosprauduši? ARTA: Nezinu, vai drīkst tādu baigo mērķi izvirzīt Visi uzskata, ja mēs kaut ko nopietnu vēlētos sasniegt, būtu šausmīgi daudz jāstrādā. Ja tas būtu vienīgais ko mēs ikdienā darām, tad tā mūsu attīstība būtu ātrāka. Pagaidām mēs spēlējam tikai sava prieka pēc, kaut ko noorganizējam lai tikai būtu kāds ekšen. Ozoliņ, varbūt tev ir kāds baigais mērķis? OZOLIŅŠ: Baigais mērķis ir jau tas, ka mēs spēlējam. Citi ne tik tālu neaiziet. ARTA: Galvenais ir tas process, nevis mērķis uz kuru tu it kā apzinoties ej. Svarīgi ir tas, ka kaut kas notiek.
|
