to

Turpinājums. Uz intervijas sākumu

Jd: Pastāstiet par dzīvi Carnikavā. Jūs visi esat no šejienes?

MAIJA: Agrāk dzīvoju Rīgā, bet tagad jau trešo gadu Carnikavā.

ARTA: Es atkal Carnikavā esmu jau no četru gadu vecuma. Bērnudārzs, skola, viss ir bijis Carnikavā. Man patīk šis miests. Te ir jūra, te ir tīrs gaiss. Varētu teikt: nost no Rīgas, bet Rīga nav tālu, uz Rīgu var mierīgi aizbraukt. Nav tā, ka tu esi dziļos laukos, un tomēr, kad tu atbrauc no Rīgas, tu sajūti to atšķirību. Man patīk iet pa ielu un satikt pazīstamus cilvēkus. Citiem varbūt liekas, ka tādos mazos miestiņos cilvēki viens otru aprunā, bet tā arī ir, ka šeit viens par otru daudzmaz zin. Man ir viena draudzene kas teica: "Ja es gribu zināt kas notiek Carnikavā, es izeju uz daudzstāvu nama balkona un pasēžu. 15 minūtēs no tantiņām kas arī sēž balkonos un sarunājas var uzzināt visu kas notiek Carnikavā."

Jd: Un ko par jums saka?

ARTA: Domāju, ka jaunieši ir diezgan labi informēti un zina, ka mēs spēlējam, viņi nāk arī uz tiem pasākumiem ko mēs noorganizējam. Nevarētu teikt, ka viņi mūs apbrīno, tas nav pareizais vārds, bet jaunieši vēlētos, kaut arī viņi varētu kaut ko spēlēt. Te ir bijuši vairāki sastāvi kas mēģinājuši, bet viņi nav izvilkuši, tad viens aiziet prom, tad cits…

Jd: Tad var teikt, ka Carnikavā jūs esat vienīgā grupa?

ARTA: Šeit spēlē arī viena grupa, Vira.

Jd: Jūs izskatāties samērā jauni.

ARTA: Mēs arī esam jauni!

Jd: Kur jūs mācaties šobrīd?

ARTA: Es esmu LU Ekonomikas fakultātes pirmais kurss. Liekas, tās ir galīgi nesavienojamas lietas, matemātika un mūzika…

MAIJA: Es mācos Rīgas Centra Humanitārajā ģimnāzijā, 12. klasē.

ANTRA: Es mācos Rīgas 6.vidusskolā, 10. klasē.

OZOLIŅŠ: Rīgas Franču licejs, 10. klase.

ARTA: Ozoliņš turpina manas aizsāktās tradīcijas, arī es pabeidzu šo liceju. Runājot par Franču liceju, mums bija ideja rakstīt gabalus franciski, bet līdz tam mēs vēl neesam tikuši. Cilvēki mūs absolūti nesaprastu, par ko mēs dziedam…

MAIJA: Tas jau nekas.

ARTA: …tā ir ļoti skanīga valoda, man ļoti patīk.

Jd: Tas man liek atcerēties jūsu demo, man likās, ka jūs būtu varējuši klausīties un ietekmēties no tādas grupas kā Stereolab. Vai tā ir?

GN: Nē.

Jd: Stereolab samērā daudz dzied franciski, kaut arī tā ir angļu grupa. Tāpat arī Žilde no Satelītiem** 'Pulkvedī', kad jūs spēlējāt, par jums teica: "Latviešu Belle&Sebastian." Vai tādu grupu zināt?

ARTA: Kaut ko es esmu dzirdējusi. Bet tā jau jebkurai grupai var piekabināt jebko no kurienes tā ir ietekmējusies. Tas nav apzināti, ja tā notiek.

OZOLIŅŠ: Klausoties mūziku, katrs no kaut kā kaut ko paņem neapzināti.

Jd: Tāpēc arī jums jautāju par šām grupām, vai klausāties tās. Tad, varbūt, pastāstiet ko jūs klausāties, kas jums patīk… Imants Kalniņš?

ARTA & OZOLIŅŠ: O nē!

ANTRA & MAIJA: Kāpēc nē, mums patīk!

Jd: Arī Im. Kalniņa ietekmes jutu jūsu ierakstā mazliet.

ARTA: Savādi gan.

MAIJA: Jums jau abiem nepatīk, kaut gan jūs rakstāt dziesmas.

ARTA: No latviešiem man ļoti patīk Līvi.

ANTRA: Prāta Vētra.

ARTA: Es uzskatu, ka Līvi ir ze best of, kas mums latviešiem vispār ir. Diezgan atzinīgi es varētu vērtēt deju mūziku, kaut gan deju mūzika man pašai absolūti… Uzskatu, ka tā ir arvien augstākā un augstākā līmenī un kvalitātē, salīdzinot ar vairākiem gadiem atpakaļ, kad tas bija baigākais sviests. Tas pats Favorīts ir diezgan normāls, vai Linda Lī.

ANTRA: Bītli un Kvīn.

ARTA: Man patīk Deep Purple, arī klasiskie Krīdensu gabali.

OZOLIŅŠ: Es vairāk klausos to ko dara producenti, nevis dziedātāji, jo es zinu, ka tie dziedātāji maz ko dara, producenti ir tie kas no viņiem to visu izspiež.

ARTA: Vēl Skunk Anansie. Ar mani ir tā, ka es nevaru spriest par grupām, bet spriežu par atsevišķiem gabaliem.

Tālāk

to

tornis