TORNIS - SIRKE

Intervija, Aktualnet 16-12-2002

Ar atgriešanos! Kā ceļojums uz VFR? Dzirdēju, esot bijuši šādi tādi sarežģījumi - dezertējis šoferis?
Sirke gan vispār nemēdz ceļot bez starpgadījumiem… gods kam gods, tas mūs nespēj apstādināt. :) Brauciens beigu beigās izdevās lielisks un es ceru, ka mēs vēl atgriezīsimies Vācijā.

Tātad jaunais albums "Take One Do" beidzot ir gatavs, kādas ir pašreizējās sajūtas?
Sajūtas ir tieši tādas, kādām tām vajadzētu būt - kā pēc labi padarīta darba. Prezentācija, koncerti - tas, protams, ir jauki. Taču pašlaik mēs jau pamazām sākam domāt par jaunām kompozīcijām. Jāskatās uz priekšu, kā muzikāli attīstīties tālāk.

Zinu, esat lieli virtuālā Nhl datorspēles fani, kā tad īsti noslēdzās jūsējie play offi? Vai jaunais Nhl 2003 ir jau notestēts? Īss komentārs par to.Pagājušā gada sezona ir noslēgusies, kausi un balvas ir izdalīti un jau ir sākusies NHL 2003 sezona. Tiesa, man pašam gan jaunais hokejs īsti neiet pie sirds, tas manuprāt ir viens no sliktākajiem, kāds NHL sērijā pēdējo gadu laikā ir redzēts. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pēc jaunās sezonas izveidošanas pametu mūsu hokeja līgu pašplūsmā un ne spēlēšanā, no organizēšanā aktīvu dalību vairs neņemu. Otrs iemesls, protams, ir pēdējā laika Sirkes aktīvā darbība, trešais - online futbola menedžeris Hattrick (http://www.hattrick.org). :)
Datorspēlēm gan nekad nav bijis tieša iespaida uz Sirkes mūziku. Jā, nenoliedzu, ka mums tās patīk spēlēt, lai gan pēdējā laikā tam neatliek neko daudz laika, taču kāda gan var būt spēļu ietekme uz mūziku? Nosaukumi - jā, tā ir cita runa. Bet tas gan ir tikai tāpēc, kā spēlēs bieži izdodas atrast spilgtus citātus, kas kā piemērīti der kompozīciju nosaukumiem.

"Take One Do" no kurienes tas nosaukums cēlies? Vai kārtējais kompānijas EA Sports virtuālā sporta produkts?
Nē, tā vienkārši ir kārtējā vārdu spēle. Kāpēc gan Tu domā, ka visam kaut ko būtu jānozīmē?

Labi, atgriežoties pie jaunās skaņuplates, kāda tā ir, jūsuprāt? Cik lielā mērā esat apmierināti ar gala produktu?
Kā vienmēr - atšķirīga. Pirmo reizi Sirkes mūzikā visa albuma garumā ir dzirdami saksofoni un klavieres, līdz ar to arī albuma skanējums ir akustiskāks, maigāks, džezīgāks. Īpašs prieks ir par skaņu režisora Tāļa Timrota paveikto - pirmo reizi albumu no sākuma līdz galam veidojām studijā, gan rakstījām, gan miksējām, gan māsterējām. Jāsaka, ka tas ir attaisnojies - albuma skanējums ir lielisks un tehniski nevainojams. Protams, vienmēr jau gribās, lai būtu vēl labāk, gribās, lai ieraksta procesam būtu bijusi iespēja veltīt vairāk laika un darba. Taču rezultāts jebkurā gadījumā ir vairāk kā apmierinošs.

Atceros kādā jūsu koncertā iesvilos diskusijā ar blakām stāvošo cilvēku par tēmu, ko tad īsti instrumentālais ansamblis Sirke spēlē. Man jau šķita, drīzāk džezu, nekā roku, savukārt, oponents, kā jau oponents aizstāvēja pretēju viedokli. Brīdi, kad man gandrīz jau izdevās pārliecināt kolēģi, no skatuves jūsu izpildījumā atskanēja kaut kas drausmīgi smags. Kolēģis tikai piebilda "Tas, vecīt, tiešām nav roks, tas ir hārdroks". Kā tad īsti tur ir? Kā jūs paši definējat savas mūzikas žanru?
Nu to jau nu Tev vajadzēja zināt, ka mēs savu mūziku jau kādu laiku vairs nemaz nemēģinām kaut kā klasificēt, un neiesakām arī citiem. Tāpēc arī tagad es nemaz nemēģināšu sākt analizēt, cik procentu mūsu mūzikā ir no džeza, cik no pankroka un cik no deju mūzikas. Galvenais jau ir rezultāts, vai ne?

Jā, piekrītu. Kādi nākotnes plāni?
Nospēlēt šogad vēl pāris koncertus un noslēgt gadu ar koncertu "Cepelīnos". Nākošgad jāsāk veidot jaunas kompozīcijas, beidzot jāpalaiž Sirkes mājas lapa un vēl vismaz kādas pāris ārzemju tūres jāsarīko.

Manuprāt, jūsu mūzika sen jau prasās pēc lielākiem plašumiem, te es domāju mūzikas tirgu. Kā jums veicas ārpus Latvijas robežām? Ir ieplānota kāda tūre?
Viss notiek. Un cerams, ka notiks arvien vairāk un vairāk. Galu galā, cik tad ilgi var reizi mēnesī atspēlēt kārtējo koncertu Depo? :)

Kā esat iecerējuši sagaidīt Jauno gadu?
Vecrīgā, klubā Cepelīni (es ceru, ka tā šī vieta tiešām arī saucas, lai arī esmu dzirdējis pa variantu Zeppelin Gmbh.). Neko jau īsti atpūsties nesanāks - jāspēlē. Mani gan vienmēr tas ir ārkārtīgi interesējis, kā tas īsti ir - spēlēt Jaungada koncertu? Šogad beidzot uzzināšu.

Un visbeidzot pēdējais jautājums - kas tad beigu beigās jums sniedz lielāku kaifu rokenrola vai datorspēļu spēlēšana?
Principā jau nav svarīgi, kas sniedz kaifu, galvenais, lai kaifs būtu. Datorspēles, protams, ir jauka lieta, ir baigi feini vakarā pēc darba atnākt mājās un relaksēties pie kādas hokeja spēles, vai rallija etapa, vai nedaudz paslaktēt vai nu fašistus, vai pūķus - atkarībā no noskaņojuma. Taču ja rokenrols nesniegtu tādu kaifu, tad mēs nespēlētu jau 12 gadus. Tā kā tas laikam jau tomēr ir tas svarīgākais no visiem kaifiem.

Paldies par interviju. Veiksmīgi, un jau iepriekš gribētu novēlēt priecīgus svētkus.

SIRKE: 1996-2003
2003 gada pavasarī par savu izjukšanu paziņoja instrumentālās mūzikas ansamblis Sirke, kurš savu 7 gadu pastāvēšanu un vienlaicīgi arī izjukšanu nosvinēja Kuldīgā, klubā uz Vijolīšu ielas.
Grupa izjukšanas cēloņus skaidro daudzpusīgi: darbu sadales problēmas, "mudīšanās" sākšanās, "dzirksteles" pazušana, vēlme "laikus notīties" utt.
Taču droši var apgalvot, ka ansambli, kurš šo 7 gadu laikā vietējā mērogā bija daudz ko sasniedzis (ieraksti, albūmi, koncerti ārzemēs un Latvijā), nogurdināja pašmāju neatkarīgās mūzikas biznesa vide, drīzāk pat tā neesība, kas apgrūtina mūziķu personīgo ambīciju apmierināšanu. Pats iemesls esot bijis atsevišķu grupas dalībnieku nevēlēšanās spēlēt klubā Tonuss.
Mūziku Sirkes dalībnieki negrasās pamest - Laura Ziemele (bass) jau nodarbojas ar individuālu mājas muzicēšanu, pārējie (Juris Alksnis, Uldis Zariņš u.c.) gatavo jaunu kolektīvu par kuru būs gatavi runāt tikai tad, kad jau būs ko dzirdēt (tiek baumots, ka šajā kompānijā var atrasties vieta arī Sirkes dibinātājam, kurš to pameta 1999.g. - Mārtiņam Korsietim).
Bet kas ir galvenais, ko katrs no 3 galvenajiem grupas, nu jau ex-dalībniekiem ir ieguvis no muzicēšanas Sirkē?
J.Alksnis: Patīkamas atmiņas
L.Ziemele: Statuss sabiedrībā
U.Zariņš: Prieks par to, ka kādam ir bijis patīkami klausīties Sirki
(ziņa no TORŅA LAIKA)

Sirkes atvadu pasākums ZABADAKĀ/Sirkes 7. un pēdējā jubileja. 03.05.2003

SIRKE 7 YEARS JUBILEE FIESTA AND FAREWELL PARTY With:
HOSPITALU IELA (Riga)
GRU.VI. (Kuldiga)
SIRKE (Riga)
MARIS SVERNS (Riga)

Reportāža no aizkulisēm ( Edž un Laura )

Godīgi sakot, gadu gaitā ietrenēta atbilde uz jautājumu par labu latviešu mūziku man bija - SIRKE ! Nu tā, nopietni. Kādā stilā šie spēlē ? - ej nu sazin kā pateikt - viskautko spēlē! Vārds SIRKE bieži atrodams turpat līdzās tādiem vārdiem kā "leģendārā", utt - to nevajag ņemt pierē. Ja jums ir gadījies to dzirdēt, tad jau paši sapratīsiet. Ja nav - baigi žēl, varu tik ieteikt sadabūt kādu no viņu daudzajiem izdotajiem ierakstiem, bet, vienalga, to sajūtu, ko sniedz SIRKEs koncerts nedabūsiet...

Nu re! Tad nu SIRKE pēc 7 gadus ilgušās veiksmīgās pastāvēšanas nosprieda, ka labāk tomēr ļaužu atmiņās palikt kā kaut kam joprojām gaisīgam, smalkam un brīžiem netveramam. Un, lai tas tiktu tehniski pareizi pasniegts, ir jānoorganizē atvadu balle ar Gala pašpasludināšanu. Neņemos spriest, kāpēc par norises vietu tika izvēlēts ZABADAKS (gan jau ka kāds klubs Rīgā noteikti būtu to uzrīkojis ar lielāku pompu un apmeklētību), bet rezultātā tāds maigs un jauks pasākums sanāca.

Uzaicinātais viesis MĀRIS ŠVERNS ar jauki, harmoniski un tasnekaskadruskušķībi skanošajām dziesmām lika daudziem zālē padziedāt līdzi, jo draugi tak uz jubileju sabraukuši - pilla sēta mašīnām. Gan jau kāds prominents viesis ar pa vidu pagozējās... Māris godam turēja Alksnim doto solījumu turēties uz skatuves pēc iespējas ilgāk.

Šverns pats pirms uzstāšanās atzinās, ka sagatavojis programmu, kam īpaši būtu jāaizkustina dažu SIRKEs dalībnieku sirdis. Spēlētas tika pārsvarā dziesmas no Šverna pirmajiem diviem soloalbumiem "Atmiņainā deja" un "Romāna varonis", kuru ierakstos piedalījās arī Alksnis ar ģitāru un Laura ar balsi un citiem niekiem. Sirdis tika kustinātas, un ne tikai tās divas paredzētās - arī vairāki citi zālē dziedāja līdzi, kaut izskatījās gados stipri jauni (varbūt tumsa maldināja) un tik vecus ierakstus varētu nebūt dzirdējuši. Koncertu neapmeklējušajiem varu vien ieteikt paviesoties iekš www.tornis.lv mp3 sadaļas un noklausīties dziesmu "Romāna varonis".

Un tad jau arī vakara vaininieki, kā vienmēr, nevērīgi un it kā negribīgi kaut ko sāk trinkšķināt un klimpināt, kamēr uz skatuves beidzot nogruntējas pilns mazais sastāvs - Alksnis, Zariņš, Laura un Aija. Saksofonistu tandēms kaut kā šoreiz izpaliek, tāpat kā solītais hītu albūms (kurš gan tomēr iznākšot - priekšā taču vesela mūžība! Tad jau varēs arī pēc 15 gadiem reanimēties un parādīt mazbērniem kā jābrauc tūrēs!) Pēc pieklusinātās Alkšņa uzrunas sāk skanēt it kā jau tik dzirdētie, bet tomēr tik foršie vecie un ne tik vecie gabali, kas pieteikti gan netiek un to nosaukumus diemžēl nav nācies iegaumēt, tāpēc nevaru komentēt kaut ko atsevišķu. Muzikantu sejas gan brīžam tādas paskumjas šķita - diez kāda ir sajūta apzināti spēlēt pēdējo koncertu ?

Man patiešām patīk kā šī grupa spēlē, patīk kā viņi pārvalda savus instrumentus, priecē tas, kā pēc ilgiem nemēģināšanas periodiem viņi spēj atcerēties dziesmas. Nekādu skādi manai ausij neradīja arī saksofonistu trūkums, jo citos končos man brīžiem ir šķitis, ka uz skatuves ir par daudz cilvēku vai arī es vienlaicīgi nespēju uztvert tik daudzus skaņu celiņus. Tāds cilvēku skaits automātiski izvirza arī visai augstas prasības aparatūrai, kas ZABADAKĀ nav nekāda spožā... SIRKEs štata darbinieks Henča arī šoreiz izvēlējās pavērot savējos no malas. Kopumā jaukas un sirsnīgas atvadas, neizpaliekot arī tortītei.

SIRKE - nepilnā sastāvā (kā vairumā pēdējā laika koncertu - plašs sastāvs dod iespēju variēt), diemžēl bez saksofoniem, spēlēja smukākās un jaunākās dziesmas. Varēja jau gaidīt arī atskatu pagātnē, vairāki cilvēki zālē neslēpa vēlēšanos dzirdēt dziesmas, kas viņiem iepatikušās 97.-98.gadā, piesauca pat nosaukumus, bet - ko tu sliņķim padarīsi? Grupa uz atvadām spēja nospēlēt vien to pašu ko pēdējā laika koncertos - tās pašas smukās dziesmas, ko vēl varēja atcerēties, starp kurām gan bija arī pati pirmā SIRKEs instrumentālā kompozīcija. (Vēsture - instrumentālu mūziku SIRKE sāka spēlēt aptuveni gadu pēc sava sākuma!).

Gan jau kāda šampanieša šļakata arī nozibinājās, un pēc tam uz skatuves varonīgi uzrāpās SIRKEs dibinātājs MĀRTIŅŠ KORSIETIS ar ģitāru un nospēlēja vienu no pirmajām SIRKEs dziesmām.

Tie kuri nezināja, tā arī palika nezinot, ka KORSIETIS ir SIRKEs dibinātājs un redzēja vienkārši puiku, kurš aši ieņem vietu pie mikrofona, paņem ģitāru un piesaka dziesmu no pašiem SIRKEs pirmssākumiem. Tie, kuri neieklausījās piedziedājumā, tā arī neuzzināja, ka tās nosaukums ir "Mazi mīļi meli ". Versija bija gluži lēna un mierīga un pat es to atpazinu tikai sākoties tekstam. Kāda bija KORSIEŠA gatavotā otra dziesma, uzzināt neizdevās,j o jau pirmās dziesmas vidū atradās kāds acīgais, kurš pamanīja, ka vieta pie bungām ir tukša un knaši devās to aizpildīt. Nekāda īpašā spēles saskaņa abiem neradās (bundzinieks izskatījās visai neprofesionāls) un, laimīgi pabeidzis dziesmu, KORSIETIS ātri vien no skatuves evakuējās.

GRUPA VILNIS ( gru.vi nozīmē tieši to pašu!) spēlēja parastajā sastāvā. Drusku tāds kā lepnums bija, ka, laikam, pateicoties tikai gru.vi ultimātam, SIRKE piekrita arī paši spēlēt savā jubilejā. Man liekas, ka tā bija.

Tāpat, kā puse šīs grupas spītīgi turpina apgalvot, ka SIRKE esot labākā grupa Latvijā (nu jau vairs nē), tāpat arī es spītīgi turos un turēšos pretī -l abāku grupu par gru.vi Latvijā neesmu manījusi (un ar Latviju vien šeit var arī neaprobežoties). Grūti komentēt to, kas ļoti patīk , bet varu atzīties, ka ir patīkami redzēt publiku mulstam, jo "taisnu" ritmu un daudzreiz atkārtotu vienu basa kvadrātu nekādi nevar sagaidīt, kaut arī acīs lasāma vēlme padejot, pašūpot galvu vieglā ritmā, klausīties nedomājot...

HOSPITĀĻU IELA centās ielīksmot savējos un pārējos ar džiku džaku regeju, bet visiem tāds stīvums kaulos, tik Garais taranēja griestus. Ar to skaņu arī neko nevarēju saprast - nu nepakļaujas man tā pults neparko. Bet bija jau ļoti forši tāpat. Laikam jau vienīgā latviešu folkregeja (?) grupa. Patīk, ka melodijas turēšana bieži tiek vijolei, foršāk taču ja visādāk!

.......spēlēja jau krietni pavēlu un ar tādu kā vilšanos, ka publikas maz un apskaņot grūti. Taču tam, ko viņi spēlēja, tas patiešām netraucēja. Mīlīgs un mazliet skumjš (teksts?) regejs, kas, laikam, jau nevar nepatikt. Tieši HOSPITĀĻI sagādāja pārsteigumu, kas atvizināja uz pasākumu INGU BAUŠĶENIEKU, lai tas pateiktu kādu atvadu vārdu SIRKEi. Tas pārspēja pat SIRKEs "pārsteigumu" - tā arī pagaidām neiznākušo izlasi BEST OFF SIRKE (ticiet vai nē - bet tiešām no SIRKE neatkarīgu iemeslu dēļ.) Tāpat vēl daži ļaudis atcerējās, ka SIRKE ne tikai atvadās, bet dara to savā dzimšanas dienā un sarūpēja arī kādu dāvanu (PALDIES!).

Tāds diezgan apjomīgs tas pasākums, laikam, bija sanācis, jo nekas īpašs pēc tam pasākts netika. Kas aizgāja - aizgāja, kas nolūza - nolūza. Lai dzīvo SIRKE !

Paldies arī visiem kas atbrauca un varbūt arī tiem,kas neatbrauca... žēl arī ,ka publikas vidū netika manīts Ēriks,kurš gan bija apsolījis.

Diskogrāfija:

"TAKE ONE DO" (2002 cd)
"HE PROBABLY HOPED TO GET REMIXED" (2001 Sirke cd)
"HE PROBABLY HOPED TO GET AWAY WITH JUST A SIMPLE APOLOGY... I DON'T THINK SO, NOT THIS TIME" (2000 Sirke cd, kasete)
"HOW TO USE LIFT" (2000 Alises Ieraksti, cd ep)
"HELLIJS DŽŪDASS" (1999 Alises Ieraksti, cd)
"SPLIT" (1998 ten Pin Production, kopējā 7" plate ar RAY SPEEDWAY AND THE DEVILS OF PACE)
"LO-VE-FI ZSV" (1997 Tornis, kasete-ep)
"TOUR 1997" (1997 Velo, kopējā kasete ar RAY SPEEDWAY AND THE DEVILS OF PACE un BOWLING BOY)
"SIRKE 603" (1997 Tornis/Velo, kopēja kasete ar BUNGI KUNGI)
"SNIEGA VEČA LAIKS" (1996 Velo, kasete-ep)
"MELNĀ UZVALKĀ" (1996 Tornis, nepublicēts)
"SIRKE" (1996 Tornis, kasete, nepublicēts)

E-mail:
tornis@tornis.lv