Dabasskata skaudrums

Jamaika pati brauc uz šejieni...


DABASSKATĀ atskaņotā mūzika sakņojas afro-karību ritmos un dzīvesveidā. ,,Tā ir mūzika, kas sevī sintezējusi tradicionālo un moderno, viedo rastafari vibrācijas un mūsdienu progresa pulsāciju. Lai arī atskaņotās mūzikas spektrs ir visai plašs, to vieno kopīga iezīme – pozitīvs un gaišs skatījums uz apkārtējo pasauli.” Šāda rakstura mūzikai raksturīgi noteikti atribūti, kā piemēram, dredi, kas simbolizē lauvu. Sarunā ar Krūmu un Edi par raidījuma noskaņu, tā iekļaušanos Latvijas vidē un daudz ko citu.


Krūms Raidījuma koncepcija ir Karību jūra, Jamaikas salā dzimusi mūzika. Regejā liela daļa ir sociālā vēstījuma, un tieši to mēs translējam uz Latviju, bet ir arī poētiskais regejs, mīlas dziesmas. Sociālais vēstījums netiek ņemts tādā šaurā nozīmē kā rasisms, bet kā netaisnība, apspiešana vispār. Arī tāds klasiķis kā Bobs Mārlejs dziedāja par meitenēm, skaisti pavadītu dienu, taču tas ir tikai fons viņa sociālajam protestam. Mēs savu muzikālo karjeru sākām ar sava veida neatkarīgo mūziku, pankmūziku, kas bija 80to gadu beigās, arī tajā bija svarīgs sociālais vēstījums.
Edis Dabasskats pat nav klasiskais raidījums par mūziku, mēs vairāk runājam par īpašām sajūtām, kas rada domas, idejas, kad tevi apņem dub vibrācijas.
Krūms No vienas puses, ir sajūtas, no otras – cenšanās paskaidrot par pašu šīs mūzikas būtību, tās rašanos. Pieķeršanās pie vārdiem vai leibliem – tas absolūti nav tik svarīgi.

Krūms Skaidrs ir tas, ka ar pasauli kaut kas nav kārtībā, un tas faktiski ir šīs mūzikas pamatā. Protams, nāk klāt reliģiskais aspekts, kas saistīts ar rastafari kustību, kas pašos pirmssākumos autentiskajā mūzikā bija izteiks. Vēlāk tas varbūt zaudē savu reliģisko, dažkārt pat dogmatisko nokrāsu.
Baigi svarīgi ir, ka tiek izmantoti īpaši jēdzieni – Babilona, Zaijona (Zion), kas ir bībeliski termini. Šis jēdzienu kopums ir ārkārtīgi parocīgs, lai aprakstītu to sociālo struktūru, kas pastāvēja gan tradicionālajā sabiedrībā, gan tagad.
Edis Verdzība, protams, ir atcelta, arī organizētais rasisms. Regeja mākslinieki tomēr vērš uzmanību uz to, ka rasisma un apspiešanas formas mainās, varbūt nav tieša, institucionāla rasisma, bet caur cilvēku aizspriedumiem tas vienmēr nāk laukā.
Krūms Tiek izgudrotas arī citas spaidu formas, tā sauktie Babilonas žņaugi. Pārsvarā tiek izmantots vārdu krājums, kas nāk no viņu Bībeles izpratnes jau no 20. gadsimta sākuma.
Edis Kad tomēr regejs izgāja popkultūrā, viņš zaudēja šo reliģisko, maģisko, ekstātisko pusi.
Parocīgi ir izmantot Bībeles sižetus sociālajiem vēstījumiem, tāpat kā popkultūrā ir parocīgi izmantot regeja ritmiku, melodiju, kompozīcijas uzbūvi.
Krūms Lai cilvēks klausoties neaizmirst par dabasskata skaudrumu, lai neaizmirst, kāpēc vispār kaut kas notiek.

Vai ir nodalāms regejs no popmūzikas?
Krūms To ir grūti nodalīt, bet jebkuram ir skaidrs, ka tas kompaktdisks, ko mēs redzam tirgū ar palmām un meitenēm peldkostīmos, tam ar to cilvēku sāpēm, kas 78. gadā bija geto, nav nekāda sakara.


Vai regejam ir saistība ar to, kas notiek Latvijā?

Krūms Sāpe ir visur – par zaudētajām brīvībām, par savām, citu cilvēku ciešanām. Tādēļ jau tiek piedāvāts tas alternatīvais ceļš uz Cionu, kad mums kopā tas ir ejams un glābiņš ir iespējams.
Edis Jamaikā tas bija tā tieši ģeogrāfiski sasaistīts - bija senču dzimtene, Āfrika. Tad bija tas tranzīta periods, kad baltie viņus saņem gūstā un ved prom, tas Babilonas spēks, kad viņus aizved uz Ameriku, uz Jamaiku. Tad viņi arī dzied par to, ka notiks tā atgriešanās – eksidus (exodus) - uz Zaionu, mājupceļš.
Krūms Tas ir tā simboliski, ka mums visiem ir kaut kur mājas, kur visiem ir labi. Mēs te Latvijā esam iemesti tādā briesmīgā vietā... Tomēr to ticību nevar zaudēt, ka kaut kur tomēr tāda saulainā vieta ir. Mūsdienās jau mēs sakam, ka gan tā Babilona, gan Zaiona ir tavā prātā. Šie jēdzieni ir ārkārtīgi parocīgi, lai izteiktu sarežģītus un savādāk grūti aprakstāmas lietas. Rastafari simbolos tās kļūst acīmredzamas, viegli saprotamas.
Edis Rastafari radās kā tāda reliģiska kustība. Tas ir alternatīvais Bībeles skatījums no melnā cilvēka pozīcijām. Kā tagad ir modē no sievietes, feminisma viedokļa uzlūkot dažādus tekstus un viņus reinterpretēt, tāpat arī Markuss Gārvejs jau 20 gds mijā savādāk paskatījās uz Bībeli, un ieraudzīja, ka baltais cilvēks Bībeli izmantoja, lai apspiestu melnos, ka Jēzus tomēr nebija zilacains, gaišmatains puisis...
Tad viņi veidoja savas kopienas, nodalījās no esošajām, dominējošām struktūrām, tālāk tas pārauga veselā sociālā kustībā. Sākumā tā bija tāda atbrīvošanās no rasu aizspriedumiem, tālāk seko atbrīvošanās vispār no apspiedējas politikas žņaugiem (t.i. Babilonas). Markuss Gārvejs savās vīzijās un sprediķos paredzēja, ka nāks mesija no Etiopijas, un tad Etiopijā tika kronēts princis Tafari, kas tika uzskatīts par jauno mesiju. Un viņa sekotājus, kuri sāka posties uz savu Dzimteni, līdz ar to sāka dēvēt par rastafari...


Vai Latvijā ir daudzi, kas spēlē regeju?

Krūms Zināmākie laikam ir Pčoli, tagad Radio Rasta, tā ir diezgan veca krievu grupa. Par krievu regeju būtu atsevišķs stāsts, viņiem regeja izpratne ir krietni savādāka, tajā ļoti akcentētas skumjas. Tagad Latvijā viens no degpunktiem ir ska, ir desmitiem grupu, kas to spēlē. Ska saknes rodamas calipso, sambā.
Edis Tad kaut kādu īpatnēju apstākļu rezultātā šī mūzika kļuva lēnāka un lēnāka, līdz pārvērtās par rock steady, tikai tad nāca regejs un visbeidzot dabs.

Kāpēc esat ieintersēti vadīt raidījumu, nevis tajā laikā darīt ko citu?
Edis Tas ir sirdsbalss aicinājums. Tā ir pieredzes paplašināšana kolektīvā mūzikas baudīšanā. Tas ir mūsu voluntārais ieguldījums pilsoniskajā sabiedrībā. Tā ir darbība, kas ir ārpus politiskajām, ekonomiskajām interesēm un ģimenes institūcijas. Tu jūti, ka sabiedrībai kaut kas pietrūkst, un pārējās institūcijas nespēja to nodrošināt. Mums tā ir komunikācijas bauda, un arī priecājamies, ja kādam citam tas patīk.
Te vajadzetu jusu jautajumu, jo izkalausaas ka Krums gaužās, bet tā navv- tā ir vienkārši atbilde!
Krūms Feedback raidījuma laikā tomēr ir baigi mazais.
Edis Varbūt klausītājs raidījuma laikā ieiet tādā meditatīvā stāvoklī...Bet atsauksmes, kas nāk, nav daudz, bet ir kvalitatīvas - esam saņēmuši jau divu dub grupu ierakstus, jūtam, ka mūs ir klausījušies un sapratuši, ka esam vienā karasā, uz viena viļņa.
Tas, ko mēs raidījumā apspriežam, ir vairāk tāda regeja introspekcija – kas notiek šīs mūzikas simboliskajā, smalkajā līmenī. Raidījumā arī mēģinām pievērst uzmanību kādai konkrētai dziesmai, pasakot, ka tajā būtu vērts ieklausīties, iezīmējot arī to - kāpēc


Vai paši esat bijuši regeja koncertos vai Jamaikā?

Krūms Ar Jamaiku ir tumša bilde – nevar saprast, vai tie jeņķi viņu pilnīgi okupējuši, vai ir vēl kāds dzīvs stūrītis palicis...
Edis Inspirācija tomēr nāk no turienes...Regeju Latvijā klausās daudz, dub varbūt mazāk, jo tas ir nedaudz radikālāks. Reizēm regeja gabali tiek uzrakstīti neapzināti, kā piemēram, Dimitera ,,nedzīvojam Āfrikā”... Ir arī citi gabali, kuros var sajust regeja impulsus.
Regejs ir atbrīvošanās mūzika – tas aicina tiekties kādreiz sasniegt pilnību un apgaismību savienībā ar Dža, bet ir arī tuvāki mērķi, kaut vai rasisma pārvarēšana. Vismaz juridiski tas ir pārvarēts, un lielā mērā tas ir arī rastafari kustības nopelns. Regejs, protams, kopumā nav tik revolucionārs, lai ar ieročiem rokās mēģinātu vai aicinātu kaut ko gāzt. Taču tas ir revolucionārs citā nozīmē.

Vai Latvijā ir rasisms?
Krūms Protams, bet tas ir latents, tādēļ, ka ilgu laiku nav bijis, pret ko vērsties. Tāds ,,virtuves rasisms” ir ļoti izplatīta parādība. Trakākais ir nevis atsevišķi radikāli izlēcieni, bet spiediens ikdienā; sākot ar atskatīšanos uz šo cilvēku, un beidzot ar nevēlēšanos dzīvot blakus kaimiņam – citas rases pārstāvim.
Edis Pagaidām mums ir nacionālboļševiki, ar to Latvijas radikālisms aprobežojas. Bet, kad te ieplūdīs citu rasu pārstāvji, viņiem līdzi „vilksies” visdažādākās balto naida grupas. Tā ka mūsu raidījumu var uzskatīt arī par sava veida sagatavošanu, lai latvieši būtu lojālāki un atvērtāki pret daudzveidību, citiem un citādo...
Krūms Jo īstenībā taču vajag tik maz, lai visiem būtu daudz labāk.
Edis Cilvēka apziņas atbrīvošana ir pēdējais cietoksnis, kas vēl palicis. Ja tas tiks atbrīvots, nebūs arī vajadzīgas īpašas sociālās izmaiņas, viss notiks kā tam ir jānotiek.

Vai jūs paši dzīvojat caur šīs mūzikas filosofiju?
Krūms Es - viennozīmīgi.
Edis Droši vien. Šī filosofija jau mūsos bija vēl pirms tam, kad atklājām sev regeju, pirms tam 90tajos vienkārši klausījāmies dažādu independent un pankmūziku. Sākotnēji mūsu iedvesmas avoti bija arī Gobziņš un Dzeltenie Pastnieki, raidījums Cassablanca 2000, arī Zvaigznīšu Brīdī bija gana daudz ska un regeja.
Vai mūzika, ko spēlējat raidījumā, nāk tieši no Jamaikas?
Krūms Lielākā daļa tiešām nāk no Jamaikas. Tā, ko mēs spēlējam, ir diezgan veca. Lielbritānija varētu būt otrs lielākais regeja radītājs, un spēlējam arī to.
Edis Mēģinām raidījumā parādīt arī regeja attīstību, regeju no dažādām puslodēm, kā dažādas nācijas to izprot, kādas ir regeja interpretācijas. Tas tiešām ir interesanti – kā latvieši izpilda regeju, kā franči, kā dziedāja 70tajos gados un kā tagad.


Vai, ziemeļos dzīvojot, mums regejs vispār aiziet?

Krūms Aukstums, protams, ir vēl papildus slogs, un tas ir skaidrs, ka tādā ziņā dzīvojam diezgan briesmīgā vietā.
Edis Krievi saprot, ka saulainais, siltais regejs nevar pavilkt, un viņi uztaisa „Sibīrijas” jeb „arktisko” regeju, tam ir auksts, depresīvs un smeldzīgs skanējums.

Vai brauksiet uz Jamaiku?
Edis Mēs jau varam kultivēt regeju un ar to saistīto domāšanu arī šeit, un uz 60to gadu Jamaiku tāpat aizbraukt nav iespējams.
Krūms Jamaika jau pati atbrauc uz šejieni, viņa tuvojas. Vispār jābrauc uz Etiopiju, uz vissenākajiem dievnamiem, pasēdēt, padomāt, pasildīties...